Search results for "kognitīvās prasmes"
showing 8 items of 8 documents
Skolēnu kritiskās domāšanas attīstība sākumskolās interaktīvā mācību procesā
2021
Darba autore Aleksandra Baša. Pētījuma temats “Skolēnu kritiskās domāšanas attīstība sākumskolas interaktīvā mācību procesā”. Darbam ir šāda struktūra: ievads, divas nodaļas ar apakšnodaļām, secinājumi, izmantotās literatūras un citu avotu saraksts un pielikumi. Pētījumā ir 79.lpp., 3.tabulas, 14.attēli, 76.literatūras vienības, 13.pielikumi. Ievadā aktualizēta nepieciešamība skolēnu kritiskās domāšanas attīstība sākumskolas interaktīvā mācību procesā. Pētījumam tika izvirzīts mērķis: pētīt 3.klases skolēnu kritiskās domāšanas attīstību interaktīvā mācību procesā. Darbam ir divas daļas. Pirmajā daļā tiek analizēta literatūra par kritiskās domāšanas attīstību sākumskolā interaktīvā mācību pr…
Kognitīvās prasmes kā izglītības kvalitāti raksturojošs rādītājs ekonomiskās izaugsmes modeļos
2021
Pētījuma mērķis ir novērtēt, kuram no izglītības kvalitāti raksturojošiem rādītājiem - kognitīvās prasmes vai izglītojoties pavadītie gadi, ir ietekme uz ekonomisko izaugsmi valstī, kā arī noteikt faktorus, kas ietekmē izglītības kvalitāti raksturojošo rādītāju kognitīvās prasmes. Pētījumā tiek izmantoti makroekonomiskie dati par 69 pasaules valstīm laika periodā no 2000.gada – 2020.gadam. Ar Beijesa modeļu svēršanas metodi tiek apstiprināta pētījuma izvirzītā hipotēze, ka kognitīvās prasmes būtiski ietekmē ekonomisko izaugsmi valstī. Ar regresijas analīzi iegūtie rezultāti daļēji apstiprina izvirzīto hipotēzi, ka ieguldījumi izglītībā būtiski uzlabo kognitīvās prasmes, jo valdības izdevumu…
Metakognitīvās stratēģijas ķīmijas apguvē pamatskolā
2017
Metakognitīvās stratēģijas ķīmijas apguvē pamatskolā. Smilga. A., zinātniskais vadītājs Doc., Dr. chem. Logins J. Bakalaura darbs, 52 lpp., 41 literatūras avots, 18 pielikumi, 13 attēli, 7 tabulas. Latviešu valodā. Darba mērķis bija noskaidrot paņēmienus, kas veicina metakognitīvo prasmju pilnveidi ķīmijā pamatskolā. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, tika veikta literatūras analīze, izstrādāti un aprobēti mācību stundu plāni 9. klases ķīmijas tematā "Ogļūdeņraži un to izmantošana", kuros iekļauti paņēmieni metakognitīvo prasmju pilnveidei (metakognitīvā izjautāšana, pašnovērtējuma veikšana). Pētījuma rezultāti liecina, ka metakognitīvā izjautāšana pilnveido skolēnu prasmi apzināties savu mācīš…
Pirmsskolas izglītības skolotāju trūkums pirmsskolas izglītības iestādēs: cēloņi un risinājumi
2019
Izglītība ir vitāli nepieciešama ikvienam cilvēkam, un skolotājs ir kvalitatīvas izglītības svarīgākais elements. Tomēr pēdējo gadu tendences liecina, ka arvien izteiktāk ir vērojams skolotāju, īpaši pirmsskolas izglītības skolotāju trūkums. Pētījuma mērķis: izvērtēt cēloņus, kāpēc Latvijā pašlaik ir novērojams pirmsskolas izglītības skolotāju trūkums pirmsskolas izglītības iestādēs. Pētījuma metodes: teorētiskā informācijas apzināšana, analīze, dedukcija; statistikas datu analīze, empīriskais pētījums (anketēšana, intervēšana), iegūto datu apkopošana un analīze. Pētījuma ietvaros tika konstatēts, ka biežākie iemesli pirmsskolas pedagogu darbam bērnudārzos ir pārāk liela fiziskā un psiholoģ…
Emocionālā intelekta, metakognitīvo prasmju un skatu punkta ieņemšanas saistība
2020
Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv pozitīvas saistības starp metakognitīvajām prasmēm, emocionālo intelektu un skatu punkta ieņemšanu. Pētījumā piedalījās 65 dalībnieki, 51 viena sieviete (78,46%) un 14 vīrieši (21,54%) vecumā no 19-39 gadiem. Pētījuma dalībnieki ir dažādu studiju līmeņa un programmu studenti no četrām Latvijas universitātēm ar izglītības stāžu no 12 - 23 gadiem. Dalībnieku emocionālā intelekta rādītāji tika noteikti ar Emocionālā intelekta aptauju (The Self-Report Emotional Intelligence Test - SREIT, Schutte, Mauloff & Bhullar, 2009). Latvijā aptauju tulkojuši un adaptējuši Viesturs Reņģe un Jeļena Ņižņika (2012). Metakognitīvo prasmju rādītāji tika noteikti ar…
Skolēnu kognitīvo prasmju veicināšana matemātikas mācībā 4.klasē
2022
Darba autore Ieva Andersone par sava bakalaura darba tēmu ir “’ SKOLĒNU KOGNITĪVO PRASMJU VEICINĀŠANA MATEMĀTIKAS MĀCĪBĀ 4.KLASEI”, jo autore darba procesā ar skolniekiem ir novērojusi – jo vairāk mācību procesā skolniekiem tiek piedāvāti dažādi atjautības uzdevumi, kuros nepieciešams izpildīt matemātiskas darbības, jo vieglāk viņiem ir atrisināt dažādas sadzīviskas problēmas. Šī darba temats ir saistīts ar to, kā veicināt bērna kognitīvo attīstību, meklējot iespējas alternatīvajā pedagoģijā. Šis temats ir aktuāls, jo arī šobrīd Latvijā tiek izstrādāta jauna mācīšanas pieeja – kompetenču pieeja, kas liecina par to, ka nepieciešams pilnveidot mācību procesu, lai veicinātu bērnu kognitīvo att…
Uzņēmēju degsmes un metakognitīvo prasmju saistība ar izdegšanu
2022
Daudzu gadu garumā izdegšanas pētniecība ir noritējusi dažādās nozarēs. Organizāciju vidē pētnieki, galvenokārt, cenšas noskaidrot izdegšanas riska un aizsargājošos faktorus darbiniekiem. Maģistra darba mērķis bija atklāt saistības starp izdegšanu, harmonisku degsmi, pārņemošu degsmi un metakognitīvajām prasmēm uzņēmēju izlasē. Pētījuma izlasi veido 60 mazu uzņēmumu vadītāji, vīrieši n=35 (58,3%) un sievietes n=25 (41,7%) vecumā no 24 līdz 56 gadiem (M = 39,48 gadi), kuriem pieder vismaz 25% uzņēmuma kapitāldaļu un kuru ienākumi no uzņēmējdarbības sastāda vismaz 50% no kopējiem mājsaimniecības ienākumiem. Darbā tika izmantoti trīs datu ievākšanas instrumenti: Maslakas izdegšanas vispārīgā a…
Vadības zinību studentu vajadzības izzināt un autentiskuma saistības ar uztvertajām metakognitīvajām prasmēm
2020
Vairākus gadu desmitus pētījumi par metakognitīvās domāšanas nozīmi ir noritējuši dažādās nozarēs – izglītības, neiropsiholoģijas, tiesībzinātnēs, un pēdējā desmitgadē šim konceptam tiek pievērsta zinātnieku uzmanība arī organizāciju un uzņēmējdarbības jomās. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot, kādas saistības pastāv starp konstruktiem – vajadzība izzināt, autentiskums un metakognitīvās prasmes vadības zinību studentu izlasē. Pētījuma izlasi veido 102 vadību zinību bakalaura programmu studenti no Latvijas augstskolām. Respondenti ir vecumā no 18 līdz 41 gadam (vidējais vecums = 20,68), no tiem sievietes n= 43 (42,2%) un vīrieši n= 59 (57,8%). Šajā darbā tiek izmantoti trīs datu ievākšanas…